Zaļais mežs

2013. gada 18. maijā ar daudzveidīgām aktivitātēm turpināsim Muzeju nakts trīsgadu ciklu, iezīmējot Raiņa trejkrāsu sauli un Latvijas dārgumus. Šogad ļausim iemirdzēties zaļajai – mežu, atjaunotnes un harmonijas krāsai.

Latvietim visos laikos veidojušās īpašas attiecības ar apkārtējo dabu – mežu, pļavu un strautu. Folklorā koki, būdami neatņemama dzimtās sētas sastāvdaļa, nereti personificē ģimeni: ozols ir tēvs, ābele – māte, liepas ir māsas, bet brāļi – bērzi un vītoli. Ar kokiem latvietis sarunājas – izsūdz bēdas, prasa padomu, Meža mātei lūdz svētību ikdienas gaitām.

Mēs esam ar mežiem svētīti – tie klāj vairāk kā pusi mūsu valsts teritorijas. Varam lepoties ar neparasti staltām priežu audzēm, tumšiem egļu vēriem, baltām birztalām un šur tur vēl sastopamām ozolu birzīm. Mežs vienmēr ir bijis uzticams patvērums pašos traģiskākajos vēstures griežos.

Prasmīga mežsaimniecība Latvijai vairakkārt devusi iespēju piedzīvot tautsaimniecības uzplaukumu, tā bijusi arī drošs glābšanas riņķis vispārējās krīzes apstākļos.

Pat dzīvodami pilsētā, esam saistīti ar mežu – tas dziedina, ārstē, iedvesmo, māca un norūda.

Muzeju naktī ieklausīsimies Mežu stāstos, ko stāsta mūsu kultūras mantojums.